Zinadanas par zviedru darbu

Paðlaik darba devçji piesaista lielu viedokli par valodu prasmçm gan mûsu viesos, gan raþoðanas kandidâtos. Agrâk ar pirmo valodu apguvi vai pat nezinot citu valodu, bija svarîgi mierîgi pieòemt tiesîbas uz visu darbu. Ðobrîd ir ieteicams uzzinât katru pârçjo valodu tajâ posmâ, kas garantç pamata sarunu.

Poïu valodu apguves lîmenis ir gadu no gada. Ðodien katru treðo sveðvalodu mâca pamatskolâ un vidusskolâ un vidusskolâ. Pçtîjumi râda, ka cilvçkiem, kas zina daudz vairâk par vienu valodu, ir lielâka alga lîdz pat 50%, nekâ darbiniekiem bez ðâdâm prasmçm. Ko var palîdzçt ðâdas valodas mâcîbas? Ir ïoti vçrtîgs jautâjums, kas pastâv temata bûtîbâ. Tagad, birojâ (no balto apkakli, sveðvalodu prasmes tiek izmantotas praktiski visâm iespçjamâm lietâm. Sâkot ar kontaktiem ar attâlinâtiem klientiem, piegâdâtâjiem, saòçmçjiem vai raþotâjiem, tulkot dokumentus ikdienâ ar saviem partneriem uzòçmumâ, kas nav poïi, un kïûst arvien vairâk klât ðajâ pasaulç. Turklât valodu apguve ir laba, ceïojot uz ârzemçm, parasti ir pietiekams, lai mâcîtos angïu, spâòu vai krievu valodu, bet ir svarîgi, lai mazliet vairâk iegûtu íînieðu, japâòu un korejieðu valodu: lielâkâ daïa produkcijas ir pârcçlies uz Âzijas valstîm, tâdçï ir norâdîti speciâlisti, kas zina ðîs valodas. Dokumentu tulkojumi ir ïoti svarîgi, jo Âzijas raþotâji bieþi nezina angïu valodu un vçlas, lai tulkotâji parakstîtu lîgumus ar Rietumu saòçmçjiem. Apkopojot visu apkopoto informâciju, mçs vçrðamies pie tiesas, ka mçs labi mâcâm valodas, jo mçs ne tikai iepazîstinâm sevi un uzsâkam sevi citâm kultûrâm, bet pasaule ir atkarîga no virziena, kurâ mçs bûsim zemâkâ situâcijâ nekâ cilvçki, kuri tos pazîst, nezinot valodas.